Oktobra pēdējā sestdienā norisinājās Pasaules čempionāts taku skriešanā Portugālē. Pasaules čempionāta 85 km distancē līdz ar citiem Latvijas komandas pārstāvjiem devās Līga Ārniece un Mārtiņš Puriņš, bet nedaudz īsākā – 55km distancē arī Māris Jansons.
Līga: “Pasaule čempionāts Taku skriešanā manā plānā bija jau gada sākumā. Diezgan skaidri biju nospraudusi mērķi gatavoties tieši šim pasākumam, bet orientēšanās sacensības bija otrajā plānā. Lai kvalitatīvi skrietu kalnos ir daudz un dikti jātrenē tieši tas – skrējiens/kāpiens augšup un lejup. Tā kā Latvijā kalnu nav, izlīdzējos ar to kas ir un gatavojos startam Gaujas senlejas nogāzēs.
Šīs sacensības bija ļoti, ļoti smagas. 85 km distance ar gandrīz 5 km kāpumu līdzenumā mītošajiem ir pamatīgs izaicinājums, tāpēc galvenais mērķis bija tikt pie ieskaitīta rezultāta un nodrošināt punktus komandai. Šoreiz veselība nebija manā pusē, tāpēc sanāca pamatīga cīņa ar elpošanu un vēdera kreņķiem, bet mērķis tik un tā tika izpildīts, sasniedzot finišu 14 h un 22 min (kontrollaiks bija 16h). Manas kājas, protams, bija spējīgākas uz ko vairāk, bet sirds šoreiz tām nedeva iespēju sevi parādīt, tāpēc pēc finiša, atšķirībā no citiem sportistiem, es pārvietojos viegli. Pašos grūtākajos brīžos distancē apstājos kalna malā un vēroju fantastisko ainavu – apvidus bija viens no skaistākajiem, ko savā mūžā esmu redzējusi.
Esmu gandarīta par izdarīto un sasniegto rezultātu. Darīju, ko varēju un nepadevos līdz pat beigām – tas arī šobrīd galvenais. Ir iegūta laba pieredze nākotnei un tagad vismaz ir skaidrs, kā jāgatavojas šādam čempionātam.”
Māris: “Bija smagi. Diemžēl fiziskā un garīgā sagatavotība pievīla un biju spiests netikt līdz galam. Distance šogad saper smaga, ar daudz tehniskiem kāpumiem un noskrējieniem. Muskuļi tik dažviet varēja atpūsties. Mega cīņa dienas garumā. Skati superīgi.”
Mārtiņš Puriņš no sacensībām izstājās gurnu sāpju dēļ, piebilstot: “Ja būtu kāds cits laicīgi manā vietā atradies, tad visticamāk, ka neskrietu. Šādam pasākumam var sagatavoties uz TOP20 līmeni, vienīgi, ka jābrauc bez traumām un biežāk jābrauc kādas improvizētas treniņnometnes vai arī sacensības kalnainākos, klinšainākos un akmeņainākos apvidos.”
Rezultāti mājas lapā: http://www.iau-ultramarathon.org