Šogad mēs esam paveikuši daudz – ikgadējais Rīgas Čempionāts sarīkots, Latvijas Čempionāts vidējā un stafetē arī, trīs no kluba biedriem aktīvi iesaistījušies Latvijas izlases nākotnes veidošanā, vēl daži gada laikā paši vairākkārt ietērpušies sarkanbaltsarkanajos neilonos un Klubu stafetēs izcīnīta ļoti, ļoti augstā 2.vieta. Par to visu, protams, lai arī ne vienmēr pašā procesā esot, ir prieks. Un ja jau tik daudz un tik labi, tad to visu vajag nosvinēt ar balli. Cik ļoti mēs dabūjām svinēt un cik ļoti atkal strādāt, izmērīt būs grūti, jo balli rīkojām ne sev, bet gan visai O saimei. Un lai arī uzdevums bija tik pēkšņs un negaidīts kā sniegs Pokaiņu Kurzemes pavasarī, Ozona ilggadējie balsti nesašūpojās, bet gan teica Jā vārdu.
Ozons uz balli viesus lūdza Mercendarbes muižā Baldonē, piedāvājot baltas sniega kupenas aiz loga, veselīgus sēravota aperitīvus un 50 gadu jubilejas torti sviesta rozītēm. „ Kaija”, „ Zemenes”, „ Dzeltenie aizkari” un citi labi zināmi gabali mudināja kājas griezties raitāk, bet LOF viceprezidenta Viestura Tamuža dzejolis, rogaininga saimi sveicot, dažu labu smieklos noveda līdz asarām. Latvijas Kausa laureāti tika pie kadiķa medaļām, atmiņu filmas par O pasauli un siltiem aplausiem, bet lai kļūtu par Balles dāmu, nepietika ar asu prātu, tur tomēr bija svarīgāka elegance, kontrolpunktā atzīmējoties.
Mēs centāmies, un mēs izdarījām. LOF balli rīkot nav viegls darbs, LOF saime ir pietiekami kupla un raiba, bet tradīcijas šur un tur gana dziļām saknēm. Kontrolpunkta lukturis savu formu un krāsu nav mainījis gadu desmitiem, „Tautas sporta” aura nāk līdzi tikpat ilgi un balles saklātie galdi ar groziņiem un alkas pēc zaļumballes cienīga pavadījuma turpat. Tradīcija ir laba lieta, tradīcijas izskaust nevajag, bet pievienojot kaut ko jaunu, tradīciju varētu tomēr padarīt ilgtspējīgāku. Es ballē biju, es ballē ēdu un dzēru un vēroju, kā pāri dejo. Šampanietis lija, cepumi kraukšķēja, smiekli tika smieti, un pēdējie viesi aizkavējās līdz pat rītam. Un es ļoti, ļoti gribētu, ka pēc gada, kad atkal kādā decembra sestdienā šampanietis līs, cepumi kraukšķēs un cilvēki smies, to smējēju būs vairāk, deju zāles plašākas un svinošā O saime raibāka. Daudz laimes 50 gados, LOF! Lai Tev ilgtspējīgs mūžs!
Līga Ārniece