Orientēšanās sezona Lielajā piektdienā turpinājās ar Lieldienu balvas sprinta orientēšanās sacensībām, kas pēc divu gadu pārtraukuma atkal atgriezās ierastajā norises laikā – Lieldienās. 415 orientieristi devās distancēs, kas veda caur Rīnūžu apkaimi un finišēja Ziemeļblāzmas parkā. Elites sportistiem papildu individuālajām sprinta sacensībām notika arī īpašais izslēgšanas sprints, kurā uzvarēja lietuvietis Vilius Aleliunas un pašmāju favorīte Sandra Grosberga.

Jaunās sezonas sākums tika gaidīts ar īpašu nepacietību – beidzot atkal orientēšanās sezonu varam iesākt ierastajā gadalaikā, kad daba mostas un plaukst! Pēdējos divdesmit gadus nemainīga orientieristu pavasara vērtība bija bijušas arī Lieldienu balvas sacensības, kad pēc ziemā krātajiem kilometriem var kārtīgi izskrieties ierasti ātrajās sprinta distancēs Rīgas apkaimēs. Kaut arī laika apstākļi vēl bija diezgan drēgni, pavasara iestāšanos ļāva sajust orientieristu dedzīgums, dodoties sprinta distancēs Rīnūžos.

Distances bija pietiekami daudzveidīgas, lai sagādātu izaicinājumus arī krietni sarežģītākos sprinta apvidos rūdītiem orientieristiem. Pēc salīdzinoši vienkārša ievada pa Rīnūžu dzīvojamo māju rajoniem sportistiem nācās tikt galā ar dažiem interesantiem ceļu variantiem Rīnūžu vidusskolas teritorijā un pilnībā mainīt orientēšanās tehniku, nonākot turpat blakus esošajā mežā. Galu galā bija jāatrod labākais ceļš atpakaļ uz Ziemeļblāzmas parku un, atrodot dažus kontrolpunktus parkā, jāfinišē Ziemeļblāzmas pils pakājē. Distances plānojums atalgoja ātrus skrējējus, taču dažādais apvidus pārbaudīja sportistu uzmanību, un kļūdas netika piedotas.

Pārsteidzošs uzvarētājs vīriešu elitē

Pateicoties sacensību dubultajam pasaules ranga statusam, elites grupās bija pieteikušies ne tikai stiprākie pašmāju sprinteri, bet arī spēcīgi konkurenti no Lietuvas un Igaunijas. Līdz ar to bija diezgan plašs pjedestāla pretendentu loks – uz to reāli cerēt varēja 11 sportisti!

Lietuvietis Vilius Aleliunas un igaunis Jirgens Jonas vērtīgu laiku zaudēja ceļā uz 9. KP, kad nespēja kartē saskatīt, vai sēta pie trepītēm uz ZR no kontrolpunkta ir vai nav šķērsojama:

Nākamais pārbaudījums pienāca ieskrienot mežā, kas, lai arī viegli skrienams un pārredzams, testēja dalībnieku mēroga izjūtu. Vērtīgas 25 sekundes pazaudēja vācietis Kolins Kolbe, kurš izvēlējās sliktāko variantu – pa labo pusi, turklāt arī paskrēja garām kontrolpunktam:

Izšķirošs bija pēdējais garais etaps atpakaļ uz Ziemeļblāzmas parku:

Šeit 15 sekundes ātrāks bija dienvidu (zaļais) variants, ko vislabāk veica Endijs Titomers, tā pakāpjoties no 6. uz 4. vietu, bet kļūdainu ceļu variantu (sarkano) izvēlējās Kolins Kolbe, tā pazaudējot iespēju tomēr izraut uzvaru un atkāpjoties uz trešo vietu, Jirgens Jonas, rezultātu labāko trijniekā iemainot uz 5. vietu un Vilius Aleliunas, kuram finišā nācās atkāpties uz 6. vietu.

Distanci bez ievērojamām kļūdām veica divi sportisti, kas atrodami rezultātu augšgalā – un viņus finišā šķīra tikai trīs sekundes!
Lielisku skrējienu veica Andris Jubelis, kurš vienīgo nelielo kļūdu pieļāva, neizvēloties labāko trajektoriju ceļā uz 12. KP, šajā etapā uzvarētājam zaudējot sešas sekundes, kas tomēr izrādījās izšķiroši cīņā par uzvaru:

Savu pirmo uzvaru WRE izcīnija lietuvietis Kevinas Olišauskis, kurš distancē nepieļāva būtiskas kļūdas un demonstrēja pieteikami labu tempu (divas dienas pirms sprinta viņš 3000 m testu noskrēja pa 8:56).

#	Vārds uzvārds	Klubs	Rezultāts	Atpaliek
1.	Kevinas Olišauskis	IGTISA	12:53
2.	Andris Jubelis	Mežmalas/Madona	12:56	+0:03
3.	Colin Kolbe	Ozons	13:07	+0:14
4.	Endijs Titomers	Alnis OK-JNSC	13:09	+0:16
5.	Jurgen Joonas	Võru OK	13:16	+0:23
6.	Vilius Aleliunas	IGTISA	13:23	+0:30

Duelis par uzvaru sieviešu elitē

Pirms sacensībām šķita, ka viss ir, kā jau pēdējos gados ierasts – Sandra Grosberga ir absolūta favorīte un pārējās dalībnieces sacentīsies par otro vietu. Taču šoreiz viss gluži tik vienkārši neizvērsās.

Pateicoties ātram distances sākumam un nevainojamam turpinājumam, līdz pat 14. kontrolpunktam vadībā bija lietuviete Tekle Emīlija Gvildīte. Taču vēlreiz izšķirošs izrādījās pēdējais garais etaps, kurā pareizo variantu izvēlējas Grosberga, un tas palīdzēja finišu sasniegt ar 20 sekunžu pārsvaru pār Gvildīti.

Ļoti stabili distanci veica Gabija Ražaitīte-Saunoriene, kura iztika bez lielām kļūdām un vienīgi skriešanas ātrums neļāva gluži pacīnīties ar abām līderēm.

Par atlikušajām vietām sešiniekā sanāca cīņa starp vairākām jaunajām Latvijas orientieristēm, starp kurām spēcīgākās izrādījās Elza Ķuze, Anna Eleonora Freimane un vēl tikai W18 grupā startējošā Laura Berķe.

Milzīgu kļūdu pašā distances sākumā pieļāva viena no favorītēm Irita Puķīte, kurai atlikusī distance izvērtās par cīņu par kvalificēšanos izslēgšanas sprintam, kas arī izdevās.

Knock-out drāma

Otro gadu Lieldienu balvā tika iekļauts jaunākais orientēšanās formāts – labākie sportisti pēc individuālā sprinta rezultātiem varēja kvalificēties izslēgšanas jeb knock-out sprintam. Šajā formātā, līdzīgi kā tas ir distanču slēpošanā, sportisti sacenšas distancēs ar kopējo startu un spēcīgākie iekļūst nākamajā kārtā. Šoreiz 18 labākie un labākās no individuālās distances rezultātiem tika sadalīti pusfinālos pa sešiem, un finālā no katra pusfināla iekļuva divi ātrākie dalībnieki. Arī knock-out sprints skaitījās kā atsevišķs WRE.

Pusfinālā dalībniekus pārsteidza distanču plānojums. Lai arī distances nebija ļoti sarežģītas un pielietotā izkliedes metode bija parasts divu loku “tauriņš”, sportistu kartēs distances bija sadalītas trīs daļās un nebija viegli pateikt, kur sākas izkliedes daļa. Tas atalgoja tos, kuri spēja koncentrēties vienkārši uz katru nākamo etapu un uz savu sniegumu līdz pat pēdējiem distances etapiem, kad vajadzēja pārliecināties, vai vieta finālā ir droša.

Pusfināla rezultātos bija daži pārsteigumi. Jaunais un ātrais igaunis Jirgens Jonas neiekļuva finālā tādēļ, ka nejauši izlaida vienu no kontrolpunktiem un distances daļu nācās veikt atkārtoti. Pagājušā gada izslēgšanas sprinta uzvarētāja Anna Eleonora Freimane nevarēja pārspēt Iritu Puķīti un šoreiz palika ārpus fināla, toties finālā pēc dueļa finišā iekļuva jauniete Laura Berķe.

Grosberga aizbēg no konkurentēm

Finālā distances bija salīdzinoši vienkāršas, turklāt bez izkliedes. Protams, bija iespējams izvēlēties atšķirīgus ceļu variantus un iegūt vai zaudēt pāris sekundes, taču izšķirošam bija jābūt skriešanas ātrumam.

Jau no paša sieviešu fināla distances sākuma tempu noteica Sandra Grosberga, kurai tā īsti sekot spēja vienīgi Emīlija Tekle Gvildīte. Tomēr arī viņai piedāvātais temps bija pārāk augsts un viņa izmēģināja citu ceļa variantu etapā uz 5. KP, kas tomēr izrādījās nedaudz lēnāks. Grosbergai atlika triumfiālā vienatnē aizskriet līdz finišam, kamēr Gvildītei etapā uz 5. KP pietuvojās Irita Puķīte. Tomēr par spīti Puķītes centieniem atstarpi samazināt, vietu secība saglabājās līdz pat finiša līnijai, un Puķītei, kura finišēja trešā, izdevās lielisks revanšs pēc piedzīvotās neveiksmes individuālajā sprintā. Jāpiebilst, ka Puķīte tikai nepilnu nedēļu pirms šīm sacensībām izcīnija otro vietu taku skriešanas sacensībās “Istria100” 68 km distancē.

Viss mainījās pēdējos etapos

Vīriešu knock-out finālā iekļuva divi lietuvieši – Kevinas Olišauskis un Vilius Aleliunas, viens igaunis Sergejs Rjaboškins, divi vietējie sportisti – Andris Jubelis un Endijs Titomers, kā arī vācietis Kolins Kolbe, kurš pārstāv organizatoru klubu “Ozons”. Līdz ar to klātesošajiem līdzjutējiem bija plaša izvēle, ko atbalstīt ar saviem saucieniem.

Jau uz otro kontrolpunktu grupa pašķīrās – Titomers un Olišauskis izvēlējās variantu uz ziemeļiem, kas bija par 50 m garāks nekā labākais dienvidu variants, kurā devās pārējie:

Olišauskis pēc tam tā arī neatguvās, bet Titomers demonstrēja fantastisku ātrumu un gandrīz visu pārsvaru likvidēja, saglabājot kontaktu ar grupu atpakaļceļā.

Atgriežoties Ziemeļblāzmas parkā, bija izveidojusies līderu trijotne ar Kolbi priekšgalā, kuram sekoja Jubelis un Aleliunas. Likās, ka šāds trijnieks saglabāsies līdz pat finišam, taču notika kaut kas neparedzēts.

Tehniskas kļūdas dēļ tieši fināla laikā vairākas kontrolpunktos esošās atzīmēšanās iekārtas pārstāja darboties bezkontakta režīmā un tās bija “jāatdzīvina”, apstājoties un ievietojot atzīmēšanās čipu stacijā – šoreiz šis uzdevums krita sacensību līderim… Līdz ar to līderi mainījās visos pēdējos distances etapos – no sākuma vadību saglabāja Kolbe, tad priekšā izvirzījās Rjaboškins, bet pie priekšpēdējā KP vadībā pārņēma Aleliunas, kurš šo pozīciju saglabāja arī finišā. Titomers ar lielisku pāatrinājumu etapā uz 8. KP nokļuva pozīcijā, kas ļāva finišēt otrajā vietā, bet trešo vietu fotofinišā izrāva Jubelis, kurš pirms pašas finiša līnijas tika garām iedvesmu zaudējušajam Kolbem.

Lielākais zaudētājs šajā situācijā izrādījās organizējošā kluba pārstāvis Kolbe, taču sarūgtinājums tika ātri pārvarēts un neviens no sportistiem neiesniedza sūdzības. Organizatori ir pateicīgi par sportistu sapratni!

Sportistu komentāri

Laura Berķe (6. vieta sprintā, 6. vieta knock-out sprintā)

Šogad sprintā “Lieldienu balva” man skrējās ļoti labi!

Nolēmu skriet sprintu sieviešu elites grupā kā atlasi uz Pasaules kausa posmu Zviedrijā un lai krātu WRE punktus.
Pirmajā sprintā – kvalifikācijā – startēju diezgan labi, bija nelielas kļūdas, bet tik un tā finišēju ar ļoti labu rezultātu – 6. vieta. Man sprints nelikās tehniski īpaši sarežģīts, vienīgi trīs punkti bija ievietoti mežā, kas lika sportistiem pārslēgties no pilsētas uz mežu. Mani jau tas satrauca pirms starta, jo zinu, ka man ir grūti to izdarīt, tad ir jāsamazina ātrums, lai spētu karti lasīt vairāk un paņemt precīzu virzienu (šādas prasmes nav tik ļoti vajadzīgas ierastajos sprintos).

Pateicoties labi noskrietajai kvalifikācijai, tiku pusfinālā. Stāvot uz starta līnijas, vienmēr sajūtu jau nelielu nogurumu gan psiholoģiski, gan fiziski. Bet, kad noskan starta signāls, par to vairāk nav laika domāt. Gadījās, ka visu pusfināla distanci es skrēju viena, jo pārējām mana ātruma meitenēm bija citi punkti. Šeit nu noteikti ir vajadzīgs ātrums un ātra lēmumu pieņemšana, jo distance ir ļoti īsa un tehniski nav īpaši sarežģīta. Jāpiemin, ka fiziski bija grūtāk ne tikai tāpēc, ka šis jau bija otrais sprints dažu stundu laikā, bet arī tāpēc, ka vajadzēja pieveikt dažas augstumlīknes (kas sprintā liekas daudz vairāk nekā patiesībā). Man sanāca arī “pakosties” skrienot finiša taisnē ar savu konkurenti Leonardu Baltiņu, lai noskaidrotu, kura tiks uz finālu.

Pirms fināla jau zināju, ka manas izredzes uz top 3 būs švakas, jo, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, konkurence ir daudz lielāka. Toties tas mani neapstādināja vismaz cīnīties līdz galam. Fināla distance bija nedaudz citādāka kā pusfināla – bija garie etapi, kuros tiešām vajadzēja izvēlēties pareizo variantu, lai uzvarētu.

Kopumā Lieldienu Balva tiešām bija labi organizēta un izplānota. Neesmu fane tam, ka bija jāskrien pa mežu, bet tomēr super ideja, jo Latvijā ne pārak bieži tā tiek plānots. “Thumbs up” organizatoriem! Tiekamies nākamgad!

Sergejs Rjabiškins (8. vieta sprintā, 5. vieta knock-out sprintā)

Sacensības bija ļoti interesantas. Kvalifikācija – ļoti ātra un vienkārša. Tomēr joprojām nesaprotu, kā varēja zaudēt 15 sekundes etapā atpakaļ uz sacensību centru?

Pusfinālā taktika bija turēties priekšā līdz pašām beigām, bet distances laikā sapratu, ka esmu drošā otrajā vietā un nav vajadzības paātrināties.

Finālā ātrums jau no starta bija man par augstu. Beigās interesanti bija tas, ka nedarbojās bezkontakta atzīmēšanās un mana kārta atzīmēties pienāca priekšpēdējā kontrolpunktā. Bet tās tāpat bija lieliskas sacensības ar līdzīga līmeņa skrējējiem finālā.

Tekle Emīlija Gvildīte (2. vieta sprintā un 2. vieta knock-out sprintā)

Lieldienu balva bija lieliskas Pasaules ranga sacensības tuvu Lietuvai. Priecājos, ka varēju piedalīties tik labi organizētā pasākumā.

Sprinta distance no rīta bija vienkārša tās sākumā, nedaudz tehniskākā vidusdaļā un beigu daļā, kas bija mežā, bija jāmaina orientēšanās tehnika.

Biju gaidījusi knock-out sprintu, ko iepriekš nebiju veikusi daudzas reizes. Tas bija lielisks treniņš pirms Lietuvas čempionāta, ļoti izbaudīju!

Paldies par labo sacensību organizāciju, lieliskām distancēm, un ceru piedalīties vairāk jūsu sacensībās!

Elza Ķuze (4. vieta sprintā, 5. vieta knock-out sprintā)

Pirmo reizi skrēju knock-out sprinta sacensības, un man ļoti patika. Prieks, ka bija tik spēcīga konkurence, kas sacensības padarīja tiešām grūtas un interesantas. Nedēļas sākumā biju saaukstējusies un pāris treniņus izlaidu, taču, sev par pārsteigumu, izdevās labi noskriet. Distances veicu “tīri”, bez būtiskām kļūdām, tikai dažos etapos izvēlējos garākus ceļa variantus.

Ceru, ka šāda formāta sacensības notiks arī turpmāk. Paldies organizatoriem!

Kevinas Olišauskis (1. vieta sprintā, 6. vieta knock-out sprintā)

Sprinta distances sākumā gaidīju sarežģītus etapus, bet drīz vien sapratu, ka jau no paša sākuma jāskrien ļoti agresīvi. Man bija nepieciešami vairāk ietapi, lai atrastu labu ritmu un tad varēju paātrināt tempu. Nejutos ļoti ātrs, bet jutu labu plūdumu visas distances garumā un nepieļāvu kļūdas. Varbūt dažas ceļu variantu izvēles nebija tās labākās. Kopumā domāju, ka labi izpildīju garos etapus, kas bija ļoti svarīgi, kā arī izvairījos no kļūdām distances meža daļā.

Par organizāciju: tā ir šķietami maza detaļa, bet bija izmantoti ļoti spilgti kontrolpunktu lukturi, kas bija labi pamanāmi skrienot, kā arī uzsakāma ir iesildīšanās karte, mākslīgo barjeru noformējums un lieliska vieta sacensību centram.

Sandra Grosberga (1. vieta sprintā, 1. vieta knock-out sprintā)

Lieldienu balvas knock-out sprints šogad priekš manis bija kaut kas jauns, jo, lai gan esmu skrējusi šī formāta sacensības iepriekš, nekad nebiju startējusi finālā. Šķita, ka pilnīgi visas dalībnieces uz finālu bija atradušas papildus enerģiju, un uzvara man patiešām nenāca viegli. Uz piekto punktu izvēlējos labāko variantu pa kreiso pusi un biju nedaudz priekšā, kas droši vien pret konkurentēm nostrādāja arī psiholoģiski, un varēju finišēt ar salīdzinoši ļoti lielu 13 sekunžu pārsvaru. Salīdzinājumam – pirms divām nedēļām startēju knock-out sprinta sacensībās Beļģijā, kur pusfinālā paliku tikai sekundi no vietas finālā, taču fiziski šis attālums bija vairāki metri un reāli neaizsniedzams. Šī nenoliedzami ir visātrākā orientēšanās distance, un pilnīgi katra sekunde ir no svara. Apstāšanās, lai lasītu karti, principā jau ir kļūda.

Lai gan apvidus gan kvalifikācijā, gan finālos pēc būtības nebija nekas ļoti īpašs, zināju, ka organizatoru komanda būs izmantojusi visu tā potenciālu. Neierasta sprinta distancei bija meža daļa kvalifikācijā, kas uz brīdi prasīja pāriet uz pilnīgi citu orientēšanās ritmu. Pusfinālā izkliede uz brīdi lika apjukt, jo domāju, ka varbūt skrienu kaut ko nepareizi, neredzot sev apkārt pārējās meitenes. Šādu izkliedes veidu ar distanci trīs daļās skrēju pirmoreiz.

Endijs Titomers (4. vieta sprintā, 2. vieta knock-out sprintā)

Sacensības gaidīju ar patīkamu satraukumu, jo starta saraksts sprintam Latvijā likās īpaši spēcīgs. Papildus motivācija bija arī neveiksme Kurzemes pavasara sprintā un vēlme par to revanšēties.

Kvalifikācijā nostartēju diezgan slikti, jo pie starta punkta apjuku un uzreiz nesapratu, kur jāskrien. Turpināju ātri un agresīvi, bet atkal pārcentos un pieļāvu vairāk kā 20 sekunžu kļūdu, pēc kuras centos turpināt skriet ātri, bet nelikās, ka esmu labā ritmā. Veiksmīga ceļa izvēle un labs ātrums uz pirmspēdējo KP ļāva man pakāpties par vairākām vietām, un finišēju ceturtais. Iegūtā vieta it kā ir laba, bet izpildījums pašvaks – sprinta ieradumi pagaidām ir tādi ierūsējuši.

Pusfinālā likās, ka mums ar Kolinu vajadzētu viegli tikt tālāk, bet tā kā katram bija citāda izkliede, nevarēja atslābt un bija jāskrien ar pilnu jaudu. Pēc “tauriņiem” biju priecīgs, ka esmu tieši aiz Kolina, un droši ieskrēju finālā.

Finālā, protams, bija nereāli stipri čaļi, un es ļoti gribēju doties distancē un izklaidēties. Tā kā sprints ir šovs, likās loģiski paņemt citu variantu uz otro kontrolpunktu. Tur centos skriet, cik tik iekšā, un tāpēc grupai zaudēju tikai trīs sekundes, kaut arī izvēlētais variants bija aptuveni 50m garāks. Pēc tam jau visi draudzīgi aizskrējām līdz finišam.

Kopumā bija ļoti foršas sacensības un lieliska iespēja redzēt, kāda šobrīd ir forma. Šobrīd jūtos diezgan spēcīgs, lai spētu konkurēt ar Latvijas ātrākajiem sprinteriem, kas priecē!

Paldies organizatoriem par labo darbu un lieliskajām sacensībām!

Andris Jubelis (2. vieta sprintā, 3. vieta knock-out sprintā)

Lieldienu balva atlases sacensību statusa un Jāņa Tamuža sprinta organizatoriskās kvalitātes dēļ jau ļoti laicīgi tika plānotas kā galvenās sacensības aprīlī. Pamazām fiziskā forma ir uzlabojusies, un jau šajos startos gribēju uzrādīt augstvērtīgu sniegumu.

Kvalifikācijā fiziski nejutos pietiekami labi, bet izdevās tehniski labs skrējiens.

Pirmajā izslēgšanas skrējienā biju diezgan uztraucies, jo pirmo reiz startēju sacensībās šādā formātā, bet izdevās veiksmīgi to veikt un tikt finālā.
Finālā kopumā jutos fiziski vislabāk šajā dienā un biju gatavs cīnīties līdz finišam par uzvaru, visticamāk, ar Kolinu Kolbi, bet beigās tehnisku iemeslu dēļ tas neizdevās līdz galam.

Tomēr man viss patika! Aplausi organizatoriem!