Šovasar sagaidāma sīva konkurence vietējos velo orientēšanās mačos, jo 2017.gada Pasaules MTB-O čempionāts notiks tepat kaimiņos – Lietuvā. Domājams, ka neviens vien vēlēsies pacīnīties ar pasaules stiprākajiem apvidos, kas līdzīgi Latvijai.
Kā trenēties ziemā, kā padarīt treniņu interesantāku un vai velobraukšana traucē skriešanai?
Mārtiņš Linde, kurš pēdējos gadus ir pievērsies velo orientēšanās disciplīnai, atradis veidu, kā garlaicīgo ziemas veloruļļu pedalēšanu padarīt interesantāku. Tā ir velotrenežiera virtuālās realitātes spēle – Zwift, kur iespējams ar citiem sportistiem kopā trenēties, sacensties, baudīt skaistus kalnu skatus, traukties pa Londonas metro vai pat izbraukt cauri plūstošai vulkāna lavai.
Katrs jau mēģina to motivāciju ziemas mēnešos atrast. Bez šīs spēles es nebrauktu ar pulsu 160, nebūtu motivācijas. Tagad redzu, ka man tajā kalnā jāuzbrauc, jāiesēžas astē vai jāapdzen.
Kā tas izskatās var apskatīt šeit – nelielā mājas video, ko pavada mazā Jēkaba dudelēšana:
Lai brauktu Zwift spēlē, Mārtiņa velotreniņa aprīkojums:
- velotrenežieris, kur iestiprina sava velosipēda aizmugurējo ratu (150 EUR),
- ātruma sensors, pēc kura Zwift aprēķina aptuvenu pielikto jaudu (40 EUR),
- ANT+ vai Bluetooth uztvērējs datoram (atkarībā no ātruma sensora) (30 EUR),
- kadances sensors (ja ir vēlme, lai spēlē mīšanās biežums sakristu ar reālo) (30 EUR),
- dators ar Zwift.
MTB-O orientēšanās prasmes ir būtiskas
Daudziem liekas, ka navigācijas un orientēšanās prasmes nav būtiskas, jo jābrauc pa ceļiem, bet patiesībā ir otrādāk, jo viss notiek piecas reizes ātrāk.
Tīri fizioloģiski šis arī man ir pateicīgāks sporta veids, svars ir būtisks, bet skriešanā tas ir vēl būtiskāks. To var redzēt SEB maratonos, ka pirmajā divdesmitniekā, trīsdesmitniekā iebrauc kāds ar alus vēderiņu.
Ja visu to laiku, ko veltu ritenim, es skrietu, es būtu daudz ātrāks skriešanā. Bet, protams, arī ritenis ir fiziskā slodze. Parasti pirms Jukolas, Latvijas čempionātiem ir MTBO pauzīte, tad es nedēļu – divas paskrienu intervālus un šādi ātri var dabūt kaut cik sakarīgu formu. Ja nebūtu nekas darīts, tad tas būtu daudz ilgāk. Un būtībā pēc veloorietnēšanās orientēties ar kājām ir ļoti viegli, pat nav salīdzināmi, jo skaties kartē, cik ilgi gribi, ar velosipēdu tā nav – ja negribi zaudēt laiku, apskaties kartē un pus etapu brauc uz atmiņu.