ORIENTĒŠANĀS – KAS TAS TĀDS?
Orientēšanās ir izturības sporta veids, kas apvieno kartes lasīšanu un skriešanu. Dalībniekiem ir jāatrod un jāveic maršruts starp kontrolpunktiem pēc iespējas ātrāk. Tā kā ceļš starp kontrolpunktiem nav noteikts vai marķēts, dalībniekiem pašiem ir jāizlemj, kurp doties un tad jāveic izvēlētais ceļš neapmaldoties.
Orientēšanās pamatā ir individuāls sporta veids, kaut gan dažreiz sacensības notiek stafetēs, kur vienas komandas sportisti distanci veic secīgi, kā arī ir īpaši ilgās orientēšanās sacensības – rogainings – kurās distance jāveic vismaz divu cilvēku komandās.
Parasti karti ar kontrolpunktiem dalībnieki saņem starta brīdī, tāpēc nav iespējams iepriekš izplānot savu ceļu vai pārbaudīt, kur atrodas kontrolpunkti. Dalībnieks, kurš apmeklē kontrolpunktus noteiktajā secībā visātrāk, uzvar.
VAI VISU LAIKU NESANĀK APMALDĪTIES?
Katrs ik pa laikam vairāk vai mazāk apmaldās, taču vēl neviens nav palicis mežā – visi ātrāk vai vēlāk saprot, kur atrodas! Protams, apmaldīšanās ir nomācoša, bet līdz ar pieredzi aug orientēšanās prasmes un arvien mazāk laika prasa apmaldīšanās momenti, jeb, kā orientieristi to sauc – “kļūdas”.
Lai gan sākumā kļūdas var būt pat 30-60 minūšu lielas, augsta līmeņa sportisti parasti nezaudē vairāk par pāris minūtēm kļūdoties un rezultātu bieži vien izšķir sekundes.
https://www.youtube.com/watch?v=NuOgpJYF-og
VAI JĀBŪT SPĒJĪGAM SKRIET STUNDĀM?
Orientēšanās distances ir dažādas to ilgumā (no 15 minūtēm līdz 24 stundām) un orientēšanās sarežģītībā. Katrā treniņā vai sacensībās ir vairākas distances, kas plānotas tā, lai būtu piemērotas pēc iespējas vairākiem fiziskās sagatavotības un orientēšanās prasmju līmeņiem.
Parasti orientēšanās distance prasa aptuveni vienu stundu, apvidus dažādības dēļ ir mainīga skrienamība un pāriešana soļos nav nekas neparasts.
Labākie orientieristi parasti ir valsts līmeņa skrējēji, bet arī mentālā sagatavotība ir ļoti svarīga un orientēšanās prasmes ir izšķirošas vietu sadalījumā.
VAI VISI VIENKĀRŠI NESEKO VIENS OTRAM?
Sacensībās parasti orientieristi, kuri veiks vienu distanci, startē ar noteiktu laika (1-3 minūtes) intervālu, tādējādi novēršot skriešanu kopā. Protams, gadās, ka priekšā startējošais tiek noķerts, bet akli sekot kādam nekad nav laba ideja – ja nu viņi pieļauj kļūdu vai nemaz neskrien to pašu distanci?
Sacensībās un treniņos ar kopējos startu skriešana kopā un sekošana parasti ir svarīga detaļa, taču to mazina izkliedes metodes, piemēram, dažāda kontrolpunktu apmeklēšanas secība.
Orientieristu sabiedrībā akla sekošana nav labais tonis.
KĀ ZINĀT, KA IR SASNIEGTS KONTROLPUNKTS?
Katrs kontrolpunkts ir atzīmēts dabā ar nelielu auduma prizmu baltā un oranžā krāsā, turklāt katram kontrolpunktam ir unikāls numurs, kas lasāms arī uz kartes vai kontrolpunktu aprakstā. Salīdzinot to, ir pilnīgi skaidrs, ka sasniegts pareizais kontrolpunkts.
VAI NEVAR VIENKĀRŠI ŠMAUKTIES UN TEIKT, KA ESI BIJIS VISOS KONTROLPUNKTOS?
Sacensībās katram dalībniekam ir jānes elektroniskās atzīmēšanās čips (SPORTident vai EMIT), ar kuru jāatzīmējas katrā kontrolpunktā. Pēc finiša dalībnieki saņem izdruku, kurā redzams, cik daudz laika pavadīts distancē un cik – starp kontrolpunktiem. To var salīdzināt ar citiem dalībniekiem un redzēt kur ir zaudēts/iegūts laiks.
Treniņos bieži vien tādu čipu nav, bet tāpēc jau tie ir treniņi – krāpšanās tajos vēršas tikai pret pašu.
KUR VAR NODARBOTIES AR ORIENTĒŠANOS?
Visur! Latvijā sacensības notiek gan pilsētu centros un parkos, gan mežos pie pilsētām, gan tādās vietās, kas ir tālu no civilizācijas. Parasti sacensības notiek lauku apstākļos mežā.
(Skatīt NODERĪGAS SAITES lapas apakšā)
Nodarbojoties ar orientēšanās sportu, bieži vien sanāk apmeklēt vietas, kuras citreiz nemūžam netiku redzētas un daba atklājas visā tās krāšņumā.
VAI NEPIECIEŠAMS DAUDZ DĀRGA EKIPĒJUMA?
Orientēšanās ekipējums ir salīdzinoši lēts. Ir nepieciešams skriešanas tērps – garās bikses, ja sacensības notiek mežā. Orientieristi parasti izmanto sintētiska materiāla sporta apģērbu, kas ir viegls un ātri žūst. Orientēšanās distancēs baskājus neredz, noteikti noderēs labi un izturīgi skriešanas apavi, vēlams ar rievotu zoli vai pat radzēm. Nepieciešams kompass un elektroniskā atzīmēšanās ierīce, taču tos pirmajās sacensībās var arī izīrēt. Karti un kontrolpunktu aprakstu nodrošina organizatori.
Dalības maksa treniņos parasti vai nu nav vai ir simboliska. Treniņsacensību dalības maksa ir ap 5 eiro, bet sacensībās 5-10 eiro.
GPS iekārtas nav pietiekami efektīvas, lai palīdzētu ar orientēšanos, bet daudzi orientieristi iegādājas GPS pulksteņus, lai pēc tam varētu uzzināt precīzu savu maršrutu.
KAS NOSAKA ORIENTĒŠANĀS SAREŽĢĪTĪBU?
Lielākā daļa sacensību un treniņu piedāvā dažādas sarežģītības distances. Vieglākās distances pārsvarā ved pa ceļiem un takām (līnijveida orientieriem), bet sarežģītākās pieprasa labākas orientēšanās prasmes – kompasa lietošanu šķērsojot apvidu, kā arī labu kartes lasīšanu vietās, kur kartē un dabā ir daudz objektu. Katrā gadījumā labāk pirms reģistrēšanās sazināties ar organizatoriem un noskaidrot sev piemērotāko distanci. Orientieristi parasti ir ļoti atsaucīgi pret iesācējiem un, iespējams, pat pirmajās reizēs kāds var doties līdzi distancē.
KĀ IZSKATĀS ORIENTĒŠANĀS KARTE?
Orientēšanās sporta kartes ir detalizētākais karšu veids. Orientēšanās sportā izmanto kartes ar mērogu no 1:3000 (1cm kartē = 30m dabā) līdz 1:30 000 (1cm kartē = 300m dabā), atkarībā pēc attēlojamā apvidus specifikas. Orientēšanās kartes tiek zīmētas pēc starptautiski noteiktas specifikācijas, tādējādi nodrošinot to, ka kartēs izmantotās krāsas un simboli visā pasaulē nozīmē vienu un to pašu.
Par orientēšanās kartēm vairāk lasi šeit.
KĀDI IR ORIENTĒŠANĀS VEIDI?
Orientēšanās sportā ir vairāki atšķirīgi veidi – klasiskā orientēšanās jeb orientēšanās skrējiens, ziemas orientēšanās jeb orientēšanās ar slēpēm, velo orientēšanās, orientēšanās taku distancē, rogainings.
Orientēšanās skrējiens ir vispopulārākais un izplatītākais orientēšanās veids, kurā dalībnieki brīvi pārvietojas apvidū skriešus.
Orientēšanās ar slēpēm notiek ziemā pa speciāli izveidotu trašu tīklu. Lai sekmīgi piedalītos orientēšanās ar slēpēm, jābūt teicamām slēpošanas prasmēm.
Velo orientēšanās ir, iespējams, dinamiskākais no orientēšanās veidiem un tajā tiek izmantota karte, kurā uzsvars likts uz ceļu un taku braucamību – vai brauksi īsāk, bet pa mazām taciņām vai garāk, bet pa šoseju?
Orientēšanās taku distancē pārbauda kartes izpratni, jo dalībniekiem no vairākiem dabā redzamiem kontrolpunktiem jānosauc tas, kura atrašanās vieta attēlota kartē, un ir vienīgais orientēšanās veids, kurā pārvietošanās ātrums nav izšķirošs, tāpēc tas ir īpaši piemērots cilvēkiem ar kustību traucējumiem.
Rogainings ir īpaši ilgas orientēšanās sacensības, kuru oriģinālais formāts ir 24 stundas. Šajā veidā noteiktā laika posmā jāapmeklē pēc iespējas vairāk kontrolpunkti , kuriem ir dažādas vērtības.
KĀDAS IR ORIENTĒŠANĀS DISCIPLĪNAS?
Orientēšanās skrējienā, velo orientēšanās un ziemas orientēšanās izdala arī atsevišķas disciplīnas.
Sprints: 12-15 minūtes ilga distance parasti pilsētās vai parkos. Svarīgākais ir ātrums un ceļu variantu izvēle.
Vidējā distance: 30-40 minūtes ilga distance parasti mežā. Svarīgākās ir kartes lasīšanas prasmes un augsts temps.
Garā distance: 70-90 minūtes ilga distance mežā. Svarīgākā ir izturība un ceļu variantu izvēle.
Maratons: 2-3 stundas individuālā distance mežā, kas ir kā pagarināta garā distance.
Stafetes: Komandas dalībnieki distances veic viens pēc otra. Ir dažāda veida stafetes – klasiskā distance ir trīs sportistu komandām ar 30-40 minūšu ilgiem posmiem, jauktajā sprinta stafetē ir 3 vai 4 dalībnieki, kuri secīgi veic sprinta distances, bet ir arī tādas sacensības kā Jukola un Tiomila, kurā 7 vai 10 cilvēki secīgi veic distances no saulrieta līdz saullēktam.
VAI ORIENTĒŠANĀS NOTIEK ARĪ PA NAKTI?
Orientēšanās nakts apstākļos ir sarežģītākais orientēšanās veids, kuru izbauda īpaši prasmīgi orientieristi. Lai ar to nodarbotos, nepieciešama jaudīga galvas lampa ar akumulatoru.
IZKLAUSĀS LIELISKI! KĀ ES VARU TO VISU PAMĒĢINĀT?
Latvijā ir daudz orientēšanās klubi, kuri rīko sacensības un treniņus. No pavasara līdz rudenim tautas orientēšanās sacensības notiek teju katru dienu visā Latvijā. Nedēļas nogalēs notiek dažādas sacensības.
NODERĪGAS SAITES:
Latvijas Orientēšanās federācija – visa informācija par orientēšanos Latvijā
Orientēšanās karšu reģistrs – atrodi sev tuvāko karti!
Informācija par orientēšanās kartēm – lasi visu par apzīmējumiem, simboliem u.c.!
Orientēšanās sacensību kalendārs – atrodi tuvākās sacensības savā apkārtnē!
Orientēšanās seriāli – iknedēļas darbadienu vakaru orientēšanās pasākumi