Ozona čempionāts mežā pie Vecmokām izvērtās par divām patiesi karstām dienām, kurās rekordliels dalībnieku skaits piedalījās individuālajās un stafešu sacensībās. Elites grupās uzvarēja Mārtiņš Sirmais un Aija Skrastiņa, bet stafetēs dubultuzvaru izcīnīja OK Alnis jaunie un spēcīgie sportisti.
Ozona rīkotā Latvijas kausa posma 540 individuālie dalībnieki un 116 komandas ir jauns šo sacensību apmeklētības rekords. Tas priecē organizatorus un sagādā interesantākas sacensības arī pašiem dalībniekiem, jo uzvaras liekas vērtīgākas, ja tās ir jāizcīna kārtīgā konkurencē.
Šoreiz Ozona čempionāts norisinājas no jauna atklātā orientēšanās apvidū – mežā pie Vecmokām, kur dažādas jaunaudzes mijās ar skaistiem egļu mežiem, reljefs vietām bija detalizēts, bet kopumā apvidū milzīgu kalnu nebija. Netrūka arī ceļu, taku un stigu, kas ļāva distancēs ieplānot arī garākus etapus, kur svarīgākā ir ceļa izvēle.
Visi foto: Mareks Gaļinovskis
Individuālās sacensības
Rezultāti https://lof.lv/seriali_rez/?id=2023051324#r
Distances https://photos.app.goo.gl/WycLpr5XuEtu3D5JA
Foto https://photos.app.goo.gl/FYCp7nQFBNUabaycA
Pirmajā dienā sportisti sacentās katrs pats par sevi – elitei paredzēta vidējā distance, bet pārējiem – starts garajā distancē. Īpaši svarīga šī diena bija jauniešiem un junioriem, kuriem tās bija pēdējās atlases sacensības uz Baltijas čempionātu un priekšpēdējā iespēja sevi apliecināt izlases treneriem pirms Eiropas Jauniešu un Pasaules Junioru čempionātiem.
Tāpēc vērts pieminēt, ka M16 grupā uzvarēja ogrēnietis Renārs Grasis, M18 grupā labākais izrādījās ziemas sezonas zvaigzne Ritvars Ļepeškins, bet junioru konkurencē visus pārspēja OK Azimuts pārstāvis Austris Kalniņš. W16 grupā labākā bija Ilze Jumiķe no OK Alnis, W18 droši uzvarēja Sanda Lapiņa (ZVOC) un ātrākā juniore atkal izrādījās sportiste no Smiltenes kluba – Agnese Jaunmuktāne.
Elites grupās abi uzvarētāji titulus šajās sacensībās izcīnīja jau trešo reizi.
Sirmais vienmēr pirmais
Vīriešu konkurencē atkal neuzvarams izrādījās Mārtiņš Sirmais, kurš aiz sevis 15 sekunžu attālumā atstāja uzlēcošo zvaigzni Edvardu Zvirgzdiņu. Jāpiebilst, ka Sirmais pēc 40 sekunžu kļūdas uz 12. kp savu jau trešo uzvaru Ozona čempionātā nodrošināja tieši ar spēcīgu finišu – lielu ātrumu distances pēdējos četros etapos.
Zvirgzdiņš, iespējams, uzstādīja jaunu rekordu, uz Latvijas Kausa posma goda pjedestāla kāpjot tikai 17 gadu vecumā. Interesants ir fakts, ka Zvirgzdiņa dzimšanas gadā Simais jau izcīnīja savu pirmo Eiropas čempionātu medaļu – vidējā distancē Igaunijā.
Bet šī gada Ozona čempionātā trešo vietu izcīnīja Matīss Slikšjānis, par pāris sekundēm apsteidzot konkurentus.
# | Vārds,uzvārds | Klubs | Rezultāts |
1. | Mārtiņš Sirmais | Meridiāns OK/CPSS | 00:31:46 |
2. | Edvards Zvirgzdiņš | Auseklis IK | 00:32:01 |
3. | Matīss Slikšjānis | Azimuts OK-Sm BJSS | 00:32:31 |
4. | Ainārs Lupiķis | Kāpa OK | 00:32:37 |
5. | Kārlis Neimanis | Meridiāns OK/CPSS | 00:32:41 |
6. | Jēkabs Niklāvs Janovs | Siguldas Takas | 00:33:36 |
Sieviešu elitē uzvar, kura mazāk kļūdās
Spēcīgākajā sieviešu grupā bez kļūdām, šķiet, ka neiztika neviena dalībniece.
Galu galā ātrākā un precīzākā vēlreiz izrādījās Aija Skrastiņa, kura tikai ar 14 sekunžu pārsvaru pārspēja Kristīni Berķi.
Trešajā vietā ierindojās Ieva Rukšāne, par dažām sekundēm apsteidzot savu titulēto kluba biedri Iritu Puķīti.
Puķīte bija drošā gandrīz divu minūšu vadībā pie 9.kp, taču tad sekoja kļūdas kartes detalizētākajā apvidus daļā, un otrā vieta par ceturto pārvērtās pašās distances beigās, etapā uz pēdējo kontrolpunktu.
# | Vārds,uzvārds | Klubs | Rezultāts |
1. | Aija Skrastiņa | Briksnis SK | 00:39:27 |
2. | Kristīne Berķe | Auseklis IK | 00:39:41 |
3. | Ieva Rukšāne | Kāpa OK | 00:40:41 |
4. | Irita Puķīte | Kāpa OK | 00:40:49 |
5. | Ilona Daģe | Alnis OK-JNSC | 00:43:24 |
6. | Elīza Ozola | Auseklis IK | 00:47:59 |
Stafete
Rezultāti https://lof.lv/uploads/sacensibas/2023/2023051424/results.pdf
Distances https://photos.app.goo.gl/LBYHkLeMzA5M7eYz8
Foto 1 https://photos.app.goo.gl/M7WC7VkVaRkBjPzWA
Foto 2 https://photos.app.goo.gl/TYHWrh3kDrCZzfJN8
Dalībnieku dienu vēlāk atgriezās svelmainajā karjerā, kurā izvietots sacensību centrs, lai noskaidrotu attiecības trīs etapu stafetēs. Ozona čempionāta stafetes no citiem Latvijas kausa posmiem atšķiras ar to, ka viens no tiem ir atšķirīga garuma – šoreiz pēdējais etaps bija garāks par pārējiem, lai spēcīgākajiem komandas dalībniekiem būtu vairāk iespēju kādu noķert un intriga ieilgtu.
Alnis aizmūk un uzvar
Vīriešu elitē pārliecinoši uzvarēja OK Alnis orientieristi – Aivis Šiliņš jau pirmā etapa beigās ieguva nelielu pārsvaru pār sekotājiem, ko otrajā etapā tikai palielināja Endijs Titomers. Rihards Krūmiņš droši noturēja pārsvaru līdz beigām un OK Alnis – JNSC komanda otro reizi uzvarēja Ozona čempionātā.
Par otro vietu gan kārtīgi paspēkojās IK Auseklis un OK Ogre komandas. Pirmajā etapā pārsvaru ieguva Ausekļa Emīls Saulīte, kura iekrāto handikapu neskartu otrajā etapā saglabāja Emīls Lazdāns. Trešajā etapā Edvards Zvirgzdiņš pieļāva kļūdu, kas ļāva Ogres orientieristam Valteram Reneslācim viņu noķert, bet finiša sprintā cerības konkurentam neatstāja.
OK/SC Ogre komandā bez Reneslāča startēja arī Lūkass Siliņš un Andris Svilāns.
Vieta | Klubs | Rezultāts |
1. | Alnis OK-JNSC | 01:37:02 |
2. | Auseklis IK | 01:41:01 |
3. | Ogre OK/SC | 01:41:10 |
OK Alnis uzvar arī sieviešu elitē
Līdzīgā manierē arī sieviešu elitē uzvarēja OK Alnis komanda, kura bija vadībā visu stafetes laiku un uzrādīja visu trīs etapu labākos laikus.
Pirmo Jelgavas kluba uzvaru Ozona čempionātā izcīnīja Signe Sirmā, Ilona Daģe un Elza Ķuze.
Taču par otro līdz ceturto pozīciju izvērtās interesanta cīņa starp OK Azimutu, OK Kāpa un Ozonu. Pēc pirmā etapa Azimuta Anda Jaunmuktāne un Ozona Līga Ārniece finišēja praktiski vienlaicīgi, bet Kāpas Una Undīne Dzērve iepalika tikai 1:10. Arī otrajā etapā izšķirošie notikumi izpalika, jo OK Azimuts “spēlējošā trenere” Liene Brūvele izturēja līdzi Ozona Laurai Puķītei un stafeti nodeva ar tikai 19 sekunžu deficītu, bet Ieva Rukšāne Kāpai saglabāja to pašu atstatumu līdz trijniekam, kāds tas bija pēc pirmā etapa.
Pēdējā etapā uzreiz pēc skatītāju kontrolpunkta nepareizā virzienā aizskrēja Ozona jaunpienācēja Laura Berķe, kura tādējādi zaudēja pozīciju aiz viņas startējušajai Kāpietei Laurai Vīķei. Kā otrā komanda finišu sasniedza OK Azimuts – Sm BJSS pārstāve Agnese Jaunmuktāne, taču, diemžēl bija atzīmējusies nepareizajā 2. kontrolpunktā un līdz ar to komanda tika diskvalificēta. Tad uz 2. vietu pakāpās OK Kāpa, bet vietu trijniekā tomēr saglabāja Ozona orientieristes.
Vieta | Klubs | Rezultāts |
1. | Alnis OK-JNSC | 01:32:51 |
2. | Kāpa OK | 01:40:23 |
3. | Ozons | 01:44:10 |
Dalībnieku komentāri
Ieva Rukšāne
Sestdien skriešanu apgrūtināja karstums, bet orientēšanos – neierastā kartes ģeneralizācija, kā rezultātā dažus punktus nobakstīju un pirmspēdējo punktu meklēju ieplakā, kura nemaz nebija iezīmēta kartē. Nevaru teikt, ka esmu ļoti apmierināta ar rezultātu, bet uz pjedestāla kāpt vienmēr ir patīkami (un man garšo cepumi).
Svētdien karte vairs nebija pārsteigums, līdz ar to skrējiens orientēšanās ziņā sanāca daudz tīrāks (ja neskaita sliktu ceļa izvēli nākamajā etapā pēc skatītāja). Pirms starta ar Unu bijām vienojušās, ka mēs skriesim pēc labākās sirdsapziņas, un Laura pēdējā etapā visu izvilks. Paldies Unai par stabilo skrējienu un Laurai par izvilkšanu, viss izdevās, kā plānots, un komandas biedrenes saņēma godam nopelnīto kūku.
Paldies sacensību organizatoriem par labu sacensību organizāciju, sen neskrietu apvidu izmantošanu un gana izaicinošu distanču izplānošanu, lai nevarētu tikai maukt, bet būtu arī cītīgi jāseko līdzi kartē!
Edvards Zvirgzdiņš
“Nedēļu pirms Ozona čempionāta pārsvarā veltīju mācībām un ķermeņa “tehniskajai apkopei” – sadziedēju mikrotraumas un paņēmu nelielu pauzi no treniņiem miega stundu labā. Pirmdienas vakarā svārstījos starp dalību elites grupā un trešās atlases ieskaites iegūšanu dalībai starptautiskajos čempionātos, taču nolēmu, ka šobrīd prioritāri ir atbrīvoties no šķietami nelielajām kļūdām meža distancēs – vidējā distance un spēcīgāka konkurence noteikti liek tās izjust pilnīgāk, tādēļ pieteicos M21E grupā. Jāatzīst, ka doma par iespējamu meistarklases vadīšanu arī bija viens no motivatoriem, taču sākotnējais mērķis paredzēja cīnīties par vietu uz pjedestāla.
Kā ierasts, distanci sāku ātri, kas šoreiz nenospēlēja par labu – ceļā uz pirmo kontrolpunktu paresnināto augstumlīkni sajaucu ar stigu, kā dēļ radās apmulsums. Spēju turpināt bez lieliem misēkļiem, tomēr fiziski prasīgais apvidus neļāva justies droši par ierindošanos labāko trijniekā – grūti pārvaramās jaunaudzes un biezā zemsedze radīja priekšstatu, ka neskrienu pietiekami ātri un kājas ir smagākas nekā gaidīts. Uzzinot rezultātu, biju gandarīts, taču atstatums no uzvarētāja atstāja saldskābu pēcgaršu, jo skaidrs, ka pirmā vieta bija vien dažu veiksmīgāk paņemtu kontrolpunktu attālumā. Priecē, ka salīdzinoši karstie laikapstākļi nesagādāja problēmas. Rezumējot, noteikti saņēmu to, ko gaidīju – etapu laikos skaidri atspoguļojas pat mazākā saminstināšanās.
Neskatoties uz korekcijām sastāvā, stafešu sacensībām piegājām ar domu par uzvaru. Abi Emīli pirmajos etapos izdarīja pietiekami, lai, dodoties distancē, es justos pārliecināts par iespēju cīnīties ar Jelgavas “Alņa” komandu un, līdz ar to, par pirmo vietu.
Pēc sestdienas starta biju nospriedis, ka izcirtumos un ar sliktāku skrienamību apzīmētajos apvidos labprātīgi rādīties negribu, kas atspēlējās ceļā uz piekto kontrolpunktu. Divreiz nepamanīju stigu, pa kuru cerēju mērot apkārtceļu, un izskrēju ārā no kartes. Tā rezultātā sanāca ļoti saraustīts etapa turpinājums, kā dēļ pie piektā kontrolpunkta mani noķēra Valters Reneslācis. Tobrīd sapratu, ka cerībām uz pirmo vietu vairs nav pamata, un pienācis laiks taktiskajām cīņām, lai saglābtu pjedestāla otro pakāpienu. Dažbrīd skrējiens bija komiski lēns, arī skatītāju punktā, kur ierasta diametrāli pretēja pieeja. Distances turpinājumā nolasīju, ka jūtos svaigāks, nekā konkurents, taču skaidrības par vietu, kur īstenot pēdējo izrāvienu, nebija. Pie priekšpēdējā kontrolpunkta nedaudz saminstinājos, Valters to izmantoja un kāpināja tempu tiktāl, ka par kartes lasīšanu varēju aizmirst. Jaunaudzē pirms finiša biju ticis pietiekami tuvu, lai spurtā nostādītu sevi labākā pozīcijā. Uzreiz pēc finiša biju gandarīts par padarīto, ļāvu vaļu emocijām, taču skaidrs, ka šis skrējiens bija tālu no optimālā.
Paldies organizatoriem par sacensībām; īpaši patika pagarināta trešā etapa koncepcija – šķiet, tā varētu veicināt vairāk šādu aizraujošu cīņu. Ozona čempionāts un Lieldienu balva ir sacensības, kuras šosezon kā dalībniekam noteikti palikušas atmiņā visvairāk. Sakritība? Nedomāju vis!”
Jāpiebilst, ka Melnā stārķa apbalvojumu par būšanu neaizstājamam orientēšanās klubam šogad saņēma OK Meridiāns. Vairāk par šo apbalvojumu var lasīt šeit: https://ozonsok.lv/melna-starka-balvu-sanems-ok-meridians/
Organizatori pateicas visiem dalībniekiem par sacensību apmeklēšanu un lieliskas atmosfēras uzturēšanu svelmainajā sacensību centrā, kā arī mūsu atbalstītājiem – Tukuma domei, orientēšanās klubam COK Silva, Strabag, Lestenes maiznīcai un Tukuma pienam.