Nav noslēpums, ka katru vasaru orientieristu skaits pašmāju mežos uz brīdi sarūk, jo daudzi mēdz piedalīties dažādās daudzdienu sacensībās ārpus valsts robežām. Tāpēc mēs esam aizsākuši jaunu rakstu sēriju “Iesaku aizbraukt!”, kur par saviem orientēšanās, rogaininga, velo un citiem līdzīgiem sportiskiem piedzīvojumiem stāstīs mūsu kluba biedri. Šodien piedāvājam izlasīt sērijas pirmo rakstu, kuru ir iesūtījis Ģirts Liniņš.

Kur Tu biji?

Gatavojoties klubu stafetēm un LČ, astoņi Ozona aktīvisti aizvadīja treniņnometni Slovēnijā. Eksotiskās karsta reljefa formas un līdz šim neapmeklētā valsts bija argumenti, lai dotos tieši uz ikgadējo „OOCup”. http://www.oocup.com/

Kā Tur nokļuvi?

Zane, Kaspars, Marks Kojaloviči, Inguna Kupča, Inga Grende, Evija Karlsone, Arturs Grinbergs, Ģirts Liniņš sadalījāmies 2 ekipāžās un bez stresa stūrējot, ar nakšņošanu Čehijā, eleganti un nenomocījušies nokļuvām mazajā kalnainajā valstiņā. Degvielā un vinjetēs (Čehija, Austrija, Slovēnija) katrs iztērējām ~ 130€.

Ko tur darīji?

Sacensību formāts paredz skriešanu 5 dienas pēc kārtas individuālajās distancēs. Uzvarētāji tiek noteikti summējot visu 5 dienu rezultātus un apbalvoti ar „small and symbolic” balvām. Dalības maksa latviešiem (tiem, kas piesakās pēdējā atļautajā brīdī) ir 90€.

Distances četras dienas notika kalnu plato un paredzēja braucienus pa šauriem kalnu serpentīniem. Pēc distancēm katru dienu centāmies iepazīt brālīgo EU valsti. Bijām Ļubļanā, pie Adrijas jūras un Bledas ezera. Un vēl kaut kur.

Arī laika apstākļi bija vēlīgi. Mūs Slovēnija sagaidīja ar spilgti zaļu zāli un patīkami vasarīgu temperatūru, kas tur ir netipiski augusta sākumam (bieži  40 grādi). Pa to laiku karstuma rekordus uzrādīja Ventspils.

Kur nakšņoji?

Dzīvojām kāda ciemata fermera viesu mājā (apartamenta formāts) un maksājām ~10€ dienā par to, ka mūsu rīcībā bija divstāvīga māja ar visām ērtībām.

Kāds bija apvidus?

Saņemot sacensību informāciju mača centrā, bijām aizkustināti, ieraugot kāpumus distancēs (piemēram 5 km un 340 kāpums). Sapratām, ka joki nebūs. To arī nebija, bet bija dolomītu slīdīgie akmeņi, alpu vijolītes, karsta ieplakas un govis.

Apvidus visas dienas bija ļoti intersants, kartes augstākā līmeņa kvalitātē. Mača organizēšana arī netraucēja, proti, nekādu jautājumu mums nevienam nebija. 900 sacensību dalībnieki šķita mierīgi un omulīgi tāpat kā visur klimstošās rāmās un lielās alpu piena devējas.

Kā Tev gāja?

Visiem mums bija arī rezultāti. Tos un vairāk par maču var apskatīt: http://www.oocup.com/Results.aspx

Un vēl…

Kā Slovēņu valodā ir „man šeit patīk, es gribētu te palikt”?

Iesaku apmeklēt šo valsti un šo maču!

Ģirts