Kur tu biji?

Tā kā ceļgalu dēļ īpaši daudz nevaru paskriet, bet golfam vēl jūtos par jaunu, tad pēdējā laikā vairāk braucu ar riteni. Ja gribas riteņbraukšanu apvienot ar atvaļinājumu kaut kur Eiropā, tad labs variants ir atrast kādu, t.s., cyclo sportive jeb grand fondo braucienu, kuram pieskaņoties. Idejiski tās ir sacensības, bet lielākajai daļai dalībnieku tā vairāk ir cīņa ar sevi un grūto distanci, jo dalībnieku ir daudz un distance ir pietiekami gara, lai pati par sevi būtu izaicinājums visiem svētdienas sportistiem. Visvieglāk šādus pasākumus ir sarīkot kaut kur kalnos un tā kā Latvijā kalnu nav, tad gribējās aizbraukt uz tiem paskatīties. Es piedalījos Maratona dles Dolomites, Itālijā, Dolomīti.

Mājas lapa: www.maratona.it.
Kartes un profili: http://www.maratona.it/en/courses-2014

Kad tas notika?

Maratona dles Dolomites notiek katru gadu, šogad sacensības norisinajās 06.07.201.  Šī bija 28. reize. Maršruts, cik zinu, ir nemainīgs. Pats piedalījos arī pirms 3 gadiem.

Kā pieteikties?

Pasākums sākas kaut kad ziemā, kad tiek atvērta reģistrācija loterijai. Samaksā pāris EUR un gaidi, vai tevi ielozēs starta sarakstā, vai nē. Ja ielozē, tad atvaļinājuma plāns skaidrs. Ja nē – meklē nākamo līdzīgo pasākumu. Kopumā šajā pasākumā startē ap 9 000 cilvēku. Šī gada loterijas dalībnieku skaitu nevaru atrast, bet labs minējums varētu būt ap 25 000. Izlozē var piedalīties gan kā individuāls sportists, gan kā komanda. Ja gribas braukt lielākā kompānijā, tad labāk ir pieteikties kā komandai – vai nu brauksiet visi, vai neviens.

Kāds bija apvidus un distances?

Distancei ir 3 varianti – 55, 106 vai 138 km. Neizklausās pārāk daudz, bet no tiem varbūt 1-2 km ir līdzeni. Pārējie vai nu augšā, vai lejā. No starta uzreiz ir jābrauc kalnā, kas ātri ļauj izretoties visiem dalībniekiem. Tālāk distance iekārtota tā, ka pēc 55 km pirmo reizi ir jābrauc garām finišam un, ja tālāk vairs negribas braukt, tad tur var arī palikt. Ja liekas, ka vajag vēl, tad jābrauc tālāk. Uzvarētājs (itālis) garāko distanci veica nedaudz zem 5 h, minēšu, ka labi trenētam latvietim vajadzētu apmēram 7h, bet tādam stipri vidēji trenētam latvietim kā man vajadzēja gandrīz 9 h. Tā teikt, ir vieta izaugsmei 🙂
Brauciena atmosfēra kopumā ir ļoti patīkama – skaisti skati, slēgta satiksme, regulāri ēšanas punkti un daudz līdzīgi domājošu cilvēku no dažādām pasaules valstīm.

Kur nakšņoji?

Ja izlozē ir paveicies, tad tālākā dalības maksa ir ap 90 EUR, bet ir sajūta, ka lielu daļu no tā var dabūt atpakaļ dažādu suvenīru un ēdiena veidā.
Lielākās izmaksas saistītas ar nokļūšanu līdz Itālijai kopā ar riteni un dzīvošanu. Lai gan viesnīcām vasara ir off season, gluži par velti viņi negrib strādāt. Labā ziņa gan ir tāda, ka ziemā viņu galvenā klientūra ir slēpotāji, kas nozīmē, ka lielākā daļa ir gana piemērotas cilvēkiem, kas vēlas sportot. Dzīvot visforšāk ir starta/finiša rajonā, bet booking.com jau tūliņ pēc izlozes tur neko vairs nevar atrast. Ja nedzīvo pie starta, tad jārēķinās ar to, ka sacensību dienā ceļi tiek slēgti laicīgi pirms starta. Starts ir 6.30. Celties sanāk agri 🙁

Dažas atziņas

– Kalnā augšā braukt ir grūti, bet arī lejā tikt nav viegli. Tieši nobraucieni ir tā vieta, kur liekas, ka reāli pietrūkst iemaņu un pārliecības.
– Nobraucienos ļoti noder vēja jaka vai veste. Arī roku, ceļu un kāju sildītāji ir laba lieta, jo laika apstākļi ir mainīga lieta.

– Izskatās, ka Rietumeiropā cilvēkiem patīk riteņbraukšana, taču vismaz šāda veida pasākumu mērķauditorija nav pārāk jauna. Vidējais dalībnieku vecums šogad bija tuvu 50 gadiem (http://www.maratona.it/en/statistics-2014). Iespējams tas daļēji izskaidro arī velo un to aksesuāru cenas pasaulē.
– Braukt sanāk ilgi, tāpēc svarīgi sākumā neiebraukt anaerobajā zonā un kaut ko pa ceļam uzēst.
– Ja braucat ar riteni līdz kalniem, tad ir vērts atbraukt vismaz dažas dienas ātrāk, lai pavizinātos un pierastu pie apstākļiem. Saprotamu iemeslu dēļ pēc sava grand fondo riteni kādu brīdi redzēt negribēsies.

Jānis Štekels